Rīga.  09.07.14.
 
“Eiropas Komisijas lēmums sniedz juridisku skaidrību par agrākajiem darījumiem; airBaltic tagad var koncentrēties uz klientu apkalpošanu un turpmāko attīstību,” saka airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss)
 
Šodien Eiropas Komisija paziņoja par savu lēmumu apstiprināt agrākos airBaltic akcionāru finanšu darījumus, ar kuru palīdzību tika finansēta aviokompānijas restrukturizācija. Pēc padziļinātas izmeklēšanas Eiropas Komisija secināja, ka daži no veiktajiem darījumiem neietver valsts atbalstu, taču airBaltic izstrādātais ES nosacījumiem atbilstošais restrukturizācijas plāns ir novērsis pārējo darījumu potenciālo kropļojošo ietekmi. 
 
Martins Gauss, airBaltic izpilddirektors: “Komisijas veiktā uzņēmuma un tā akcionāru finanšu darījumu izmeklēšana no juridiskā viedokļa bija ļoti svarīga. Mēs iesniedzām visus nepieciešamos dokumentus un ziņas, un izstrādājām restrukturizācijas plānu, kurš nodrošina uzņēmuma dzīvotspēju ilgtermiņā un atbilstību Eiropas Savienības prasībām, lai izvairītos no jebkādas tirgus kropļošanas. Mūsu restrukturizācijas pasākumu uzmanības centrā ir mūsu klienti – mēs koncentrējāmies  uz maršrutiem ar augstu pieprasījumu, ieviesām stingru izmaksu kontroli, lai nodrošinātu lidojumus par pieņemamām cenām, uzlabojām mūsu lidmašīnu efektivitāti un turpināsim to darīt arī turpmāk, pateicoties mūsu jaunajai un modernajai lidmašīnu flotei. Mēs esam gandarīti par Eiropas Komisijas apstiprinājumu mūsu restrukturizācijas plānam, jo tas nozīmē juridisku skaidrību mūsu nozares partneriem un investoriem, un ļauj mums koncentrēties uz ilgtspējīgu lidojumu savienojamu nodrošināšanu šajā Eiropas reģionā.”
 
2012. gada sākumā bijušais airBaltic privātais akcionārs iesniedza sūdzību Eiropas Komisijai par airBaltic akcionāru darbībām, kuras radīja nepieciešamību restrukturizēt aviokompāniju. Eiropas Komisija uzsāka padziļinātu šo darbību izpēti 2012. gada 20. novembrī. Savā šodienas lēmumā Komisija izlēma, ka ne visi darījumi uzskatāmi par valsts atbalstu, tomēr par pasākumi, kuros bija valsts atbalsta elementi airBaltic izstrādāja un ieviesa tālejošu restrukturizācijas plānu, kurš novērsa šo darījumu radīto kropļojošo ietekmi tirgū. airBaltic pārtrauca rentablus lidojumu maršrutus, par labu citām aviokompānijām atteicās no apkalpošanas laikiem aktīvās lidostās, samazināja avioparku no 34 līdz 25 lidmašīnām, samazināja vietu piepildījumu un sniedza savu ieguldījumu restrukturizācijās izmaksās teju 49% apmērā. Šie pasākumi nodrošina to, ka airBaltic joprojām ir konkurētspējīga aviokompānija.  
 
Kā ziņots iepriekš, airBaltic sasniedza neto peļņu 1 miljona EUR apmērā 2013.gadā. airBaltic krietni pārsniedza savus sākotnējos plānus un pārvērta 2012.gada zaudējumus 27 miljonu EUR apmērā par neto peļņu 1 miljona EUR apmērā 2013.gadā. airBaltic panāca rentabilitāti vienu gadu pirms sākotnējā plāna par spīti skarbajai konkurencei Eiropā un starptautiskajā līmenī.