Pēc Berlīnes mūra gāšanas 1989. gadā pilsēta ir attīstījusies, rūpīgi un patiesi radoši pārsaucot daudzus no tās dzīvojamiem rajoniem. Lai gan pilsētas senāko vēsturi vēl arvien var izjust, apskatot Aleksandera Placa (Alexander Platz) viduslaiku būves, pilsētā ir daudz dažādu arhitektūras stilu piemēri, kas liks skatienam iekvēloties. Mākslas baudījumam pirmajai pieturvietai pēc iekārtošanās viesnīcā vajadzētu būt Muzeju salai, kur atrodas Pergamona (Pergamon) muzejs, kas ir pārpildīts ar senlietām no Senās Grieķijas un Vidējiem Austrumiem, ieskaitot iespaidīgos, rekonstruētos Babilonijas Ištaras (Ishtar) vārtus.
Ģeogrāfija
Mūsdienu Berlīne ar vārdos neizteikto devīzi – "Dzīvo un ļauj dzīvot!" – ir strauja, dinamiska pilsēta, kur ceļotāji var izjust patīkamo satraukumu, ko nozīmē būt berlīnietim – kaut vai tikai uz vienu dienu. Berlīne ir Vācijas galvaspilsēta un viena no valsts 16 pavalstīm. Tā ir arī Vācijas lielākā pilsēta, jo kopējais galvaspilsētas iedzīvotāju skaits ir 4,2 miljoni. Pilsēta atrodas starp divām augstienēm Vācijas austrumos aptuveni 70 kilometru no Polijas robežas pie Šprē (Spree) un Hāfeles (Havel) upes. Berlīni pelnīti var dēvēt par vienu no pasaules zaļākajām pilsētām tādēļ, ka tajā ir vairāk tiltu nekā Venēcijā un daudz lielisku parku. Tēgeles (Tegel) lidostu, kas atrodas pilsētas ziemeļrietumu daļā, izmanto nozīmīgākās aviokompānijas, tai skaitā airBaltic, kas piedāvā lētus lidojumus uz Berlīni.
Valodas
"Wie geht's?" (‘Kā Jums klājas?’) Berlīnē galvenokārt runā vācu valodā ar īpašu dialektu, ko ietekmējusi prūšu un franču valoda. Daudzi runā arī franču un krievu valodā, jo šīs valodas pirms atkalapvienošanās tika mācītas abu valstu skolās. Lai gan daudzi vietējie diezgan labi runā angļu valodā, ieteicams tomēr iemācīties pāris frāzes vāciski, ja plānojat doties ārpus galvenajiem tūristu apskates objektiem vai ja vēlaties lietderīgi izmantot savu laiku. Jūs redzēsiet, cik daudz aizraujošu sarunu tiks ar Jums uzsāktas. "Ich bin ein Berliner!"
Ko apskatīt un ko darīt
Pēc Berlīnes mūra gāšanas 1989. gadā pilsēta ir attīstījusies, rūpīgi un patiesi radoši pārsaucot daudzus no tās dzīvojamiem rajoniem. Lai gan pilsētas senāko vēsturi vēl arvien var izjust, apskatot Aleksandera Placa (Alexander Platz) viduslaiku būves, pilsētā ir daudz dažādu arhitektūras stilu piemēri, kas liks skatienam iekvēloties. Mākslas baudījumam pirmajai pieturvietai pēc iekārtošanās viesnīcā vajadzētu būt Muzeju salai, kur atrodas Pergamona (Pergamon) muzejs, kas ir pārpildīts ar senlietām no Senās Grieķijas un Vidējiem Austrumiem, ieskaitot iespaidīgos, rekonstruētos Babilonijas Ištaras (Ishtar) vārtus. Apmeklējiet arī Alte Nationalgalerie, kur apskatāmi vācu gleznojumi, un Bode (Bode) muzeju ar nopietnu bizantiešu mākslas darbu kolekciju. Blakus Muzeju salai atrodas nākamā tūristu pieturvieta Berlīnes Doms (Berliner Dom), kurā iespējams uzkāpt un apskatīt pilsētas panorāmu. Ikvienā ceļojumā uz Berlīni jāparedz laiks, lai apmeklētu Vācijas parlamenta ēku Reihstāgu (Reichstag), kura stikla kupols iedveš bijību. Vērts pieminēt arī Jūdišes (Jüdisches) muzeju (ebreju muzeju), kas simbolizē pilsētas atklāto attieksmi sadzīvot ar savu vēsturi. Lai pilnībā atklātu vācu vēsturi, noteikti apskatiet Vācijas vēstures muzeju. Noejiet gar Mauermuzeju (Mauermuseum) pie kontrolpunkta Čārlijs (Checkpoint Charlie). Šajā slavenajā spiegu un iespējamo nodevēju satikšanās vietā vēl arvien ir redzama zīme: "Jūs dodieties prom no amerikāņu sektora". Lai apskatītu atlikušo sienas daļu, dodieties uz Mūlenštrāsi (Mühlenstraße) gar Šprē upi.
Valda uzskats, ka neviens neizklaidējas pamatīgāk par berlīniešiem. Šķiet, ka Berlīne mūsdienās balstās uz naktsdzīvi, tādēļ nepalieciet mājās un dodieties uz centru, lai ļautos enerģijas lādiņam klubos, kas atrodas Mite (Mitte), Prenclauerbergā (Prenzlauer Berg) un Kreicbergā (Kreuzberg). Neatkarīgi no gadalaika Berlīnē vienmēr notiek kaut kas neticams, dzīvīgs un mežonīgs, tā ir zinošo un jauno (vai vismaz sirdī mūžīgi jauno) pilsēta.
